Par mazajiem knifiņiem, kas palīdz pareizi saplānot laiku

16.12.2016 / Linda Rūsa

Zinātnieki gadiem strādā, lai palīdzētu mums ar praktiskiem ieteikumiem šai ziņā. Ir kāda atziņa, ko vērts paturēt prātā un kas labi ilustrē, kādēļ reizēm mums ir sajūta, ka nupat vairs netiekam ar visu galā, un proti -

ja ieplānotais darbs ir lielāks par 25 procentiem no izmaiņām cilvēka ikdienas dzīvē, tad viņš būs pārņemts ar sajūtu, ka nespēj to izdarīt.

Rezultātā pašizjūta saka priekšā – es to nevaru, es nespēju šo mērķi sasniegt, tādēļ tiek darīts viss, lai no darba izvairītos.

Tādēļ patiesībā ir tikai viens nozīmīgs ieteikums – plānot lielos darbus laicīgi un apspiest sevī vēlmi tos atlikt.

Kā? Sāciet ar nelielu vizualizāciju - atslābinieties, dziļi ieelpojiet, tad lēnām izelpojiet un iztēlojieties, kā Jūs jutīsieties, kad plānotie darbi būs izdarīti. Ko Jūs redzēsiet sev apkārt? Ko dzirdēsiet? Kādas būs Jūsu emocijas? Šī vizualizācija aktivizē smadzenēs apbalvojuma centrus. Tas notiek arī tad, ja fiziski izsvītrojam kaut ko no darāmo darbu saraksta, tādēļ droši veidojiet darāmo darbu sarakstus.

Ja tomēr plānu nav izdevies iezīmēt ātrāk, no rīta mēģiniet īsi ieskicēt (vismaz domās) dienas plānu - tas sniegs pārskatu un skaidrību par dienas darāmajiem darbiem. Plānojiet laikus un maziem, konkrētiem solīšiem!

Dalies: