Vai jums apkārt ir cilvēki, kas pārlieku satraucas par teju visu, un tādējādi rada stresu arī apkārtējiem?
Iedomājieties ikdienas situāciju – jūs mierīgi malkojat rīta kafiju, pārskatot jaunākos e – pastus, kad blakus sēdošais kolēģis sāk tik ļoti satraukties par gaidāmo darba snieguma pārskatu, ka stress sāk pārņemt arī jūs. Lai gan jūsu dzīvē nekas nav mainījies, jūtat, ka asinsspiediens paaugstinās, rokas sāk svīst un sirds – sisties straujāk. Jā, stresam ir tieksme „pielipt”! Gluži, kā vīrusiem, - apgalvo eksperti.
Mēs spoguļojam viens otru – tas ir cilvēku saziņas spējas pamatā. Vairumā gadījumu tas palīdz, taču, protams, reizēm traucē. Diemžēl nav universāla līdzekļa, kā mazināt stresu darba vidē, taču, ja kolēģis rada negatīvu, trauksmainu vidi ap sevi, pētnieki iesaka dažus padomus.
Radiet distanci
Vienkārši aizejiet prom vai piezvaniet kādam, lai neabsorbētu negatīvo domu un reakciju plūsmu no kolēģa puses. Ja netiekat prom, sāciet uzdot kolēģim jautājumus, kas mudina uz risinājuma meklēšanu.
Izvērtējiet avotu
Ja kolēģis reizēm palūdz palīdzību, protams, ir labi to sniegt. Taču dažos gadījumos tas kļūst par ieradumu, un gadījumā, ja palīdzību sniegt atsakāties, šis kolēģis sāk ļoti satraukties, ka, piemēram, laikā nepaspēs nodot atskaiti. Speciālisti iesaka visupirms izvērtēt savu labklājību. Ja kāda kolēģa dēļ jūtaties slikti, situācija ir jārisina, reizēm nosakot striktas robežas tam, cik tālu varam iet, pat šķietami gribot labu.
Aizsargājiet sevi
Ja persona, kas hroniski satraucas, ir jūsu kolēģis vai vadītājs, atļaujiet sev piecu minūšu pauzi, pirms uzsākat pārrunas ar viņu. Atcerieties, ka citu cilvēku darba pienākumu problemātiskas situācijas tomēr nav jūsējās.
Publikācija veidota, izmantojot http://www.philly.com/ materiālus.