Cilvēki, kas uz darba vietu nāk kājām vai brauc ar velosipēdu, visbiežāk to aizgūst no kolēģiem un biznesa partneriem, kas dara tāpat.
„Sociālā ietekme ir svarīga, īpaši starppersonu attiecībās,” stāsta Melisa Būpa, pētījuma autore. Viņa uzsver, ka apkārtējā sabiedrība un darba devējs arī ir starp nozīmīgākajiem mūsu fizisko aktivitāšu esamības vai neesamības ietekmētājiem.
Vairāk kā 80 procenti darbinieku ikdienā neizmanto padomus, kurus sniedz dažādas veselības asociācijas saistībā ar fizisku aktivitāšu nepieciešamību dzīvē.
Ir vispārzināms fakts, ka pietiek vien ar 15 minūšu pastiprinātas fiziskas slodzes treniņu, lai uzlabotos cilvēka veselība. Tomēr vairums cilvēku par to nav informēti.
Toties, ja kolēģi izmanto velosipēdu, lai tiktu uz darbu vai nāk kājām, citi kolēģi bieži mācās no šīs prakses.
Kopumā pētījumā piedalījušies 9766 respondenti vecumā no 18 līdz pat 75 gadiem, kuri fiziski spēj pārvietoties kājām vai ar velosipēdu.
Pētnieki iesaka fiziski aktīvu dzīvesveidu – īpaši tiem, kas lielāko dienas daļu pavada statiskā pozīcijā, tādā veidā gan uzlabojot savu veselības stāvokli, gan sniedzot pozitīvu piemēru apkārt esošajiem – gan ģimenes locekļiem, gan kolēģiem.
Publikācija veidota, izmantojot Bopp, Melissa; Kaczynski, Andrew; Campbell, Matthew. Social Ecological Influences on Work-Related Active Commuting Among Adults. American Journal of Health Behavior, Volume 37, Number 4, July 2013 , pp. 543-554(12) materiālus.