Mēs visi zinām, ka regulāras fiziskas aktivitātes, veselīga ēšana un miega kvalitāte ir ļoti svarīgi balsti kvalitatīvai ikdienai.
No otras puses, pastāv ieradumi, kas var paātrināt izziņas spēju novecošanās procesu. Dažas no šīm darbībām var šķist nekaitīgas, bet ilgtermiņā var kaitēt smadzenēm. Lūk, ko mēs mēdzam darīt darba vidē – ja atpazīstat sevi, vērts padomāt, kā no šiem ieradumiem atteikties.
1. REGULĀRI STRĀDĀT VIRSSTUNDAS VAIRĀKAS DIENAS NEDĒĻĀ
Jūsu profesionālajā dzīvē, ļoti iespējams, ir periodi, kad strādāt arī vēlos vakaros ir nepieciešamība. Varbūt kāds no jūsu komandas biedriem negaidīti uzrakstījis atlūgumu, un tagad jums ir viņš jāaizstāj, kamēr vadītājs atradīs kādu, kas pārņems šī darbinieka lomu. Iespējams, ka projektam, pie kura strādājat, vienkārši ir “degošs” termiņš.
Kādu laiku organisms to pieņem, taču ar laiku tam kļūst arvien grūtāk adaptēties. Tas savukārt var izraisīt kognitīvo procesu “bremzēšanos”, uzmanības noturēšanas grūtības un mentālās sfēras traucējumus (piemēram, izdegšanu, trauksmi, depresiju). Ja regulāri neizguļaties, rezultāts ir līdzvērtīgs barības vielu atņemšanai smadzenēm – gluži, kā atteikšanās no pārtikas un ūdens.
2. PAĻAUTIES UZ ENERĢIJAS ATGŪŠANU AR CUKURA UZŅEMŠANU
Šokolādes tāfelītes apēšana, lai cīnītos pret pēcpusdienas nogurumu, nav tas labākais veids, kā atgūt enerģiju. Tas, ko jūs, visticamāk, neapzināties, ir sekas, ko pārlieku liels cukura daudzums nodara smadzenēm. Cukurs paaugstina dopamīna līmeni (līdzīgi citām atkarību izraisošām vielām, piemēram, nikotīnam, kokaīnam), un jo vairāk jūs to lietojat, jo mazāk dopamīna jūsu smadzenes ražo, kas nozīmē, ka jums ir nepieciešams arvien vairāk cukura, lai pēc laika sasniegtu to pašu efektu, kādu guvāt pirmajās šokolādes ēšanas reizēs.
Saskaņā ar Journal of Physiology publicēto pētījumu, augsts cukura daudzums var negatīvi ietekmēt atmiņu – cilvēka spēju iegaumēt un atcerēties informāciju.
3. BŪT NESABIEDRISKAM
Draudzības un attiecību veidošana prasa laiku. Kad jūsu darbs ir intensīvs, ir vēlme koncentrēties tikai uz darba veikšanu, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iesākto, un uzaicinājumi, piemēram, uz pusdienām no kolēģu puses šādās reizēs netiek pieņemti. Sarunas ar kolēģiem tādos brīžos šķiet velta laika tērēšana.
Bet būt sociālam ir vēlams, īpaši attiecībā uz optimālu kognitīvo jeb izziņas spēju darbību. Pētījumā, kas publicēts Starptautiskās Neiropsiholoģiskās Biedrības ziņojumā, pierādīts, ka sociāli aktīvāki cilvēki piedzīvo kognitīvo spēju samazināšanos par 70 procentiem retāk nekā tie, kuri ikdienā ir sociāli izolēti. Jā, jūs varat veidot savu sociālo loku arī ārpus darba, bet, ņemot vērā laiku, ko pavadāt darbavietā, ir daudz priekšrocību, ja ar kolēģiem jūs vieno draudzīgas attiecības.
4. NEŅEMT PĀRTRAUKUMUS, KAD TAS JĀDARA
Pētniece Olīvija Foksa (Olivia Fox Cabane) saka: “Smadzenes, kurām nav atļauts atpūsties, ir smadzenes, kas ir pārblīvētas ar informāciju, - gluži kā piepildītas ar atkritumiem, haotiskas”.
Turklāt pārtraukumu neņemšana var novest arī pie zema līmeņa hroniska stresa. Un saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Neuroscience, šāda veida pastāvīga zema līmeņa stress var ietekmēt jūsu atmiņu.
5. DARĪT "SIMTS UN VIENU" DARBU PARALĒLI
Ir daudz pētījumu, kuros pierādīts, ka tā saucamais multitaskings ir produktivitātes ienaidnieks. Mēģinot pārslēgties no viena uzdevuma uz citu, abu šo uzdevumu izpilde rezultātā aizņems ilgāku laiku, turklāt kvalitāte darbam, visticamāk, būs sliktāka.
Multitaskeri (jeb tie, kam ir ieradums veikt vairākus darbus paralēli) strādā “daudz zemākā kognitīvā līmenī” nekā monotaskeri (jeb tie, kas dod priekšroku viena darba darīšanai vienā reizē), un pētījumos arī gūts apstiprinājums, ka multitaskeriem ir mazāks smadzeņu blīvums zonās, kas kontrolē empātiju un emocijas. Iespējams, jūs domājat, ka esat produktīvs, bet patiesībā neesat.
Kels Ņūports (Cal Newport), datorzinātņu profesors un Digitālā minimālisma autors, saka šādi: “Augstas kvalitātes darbs ir divu lietu apvienojums - laiks, ko pavadāt darbā un jūsu uzmanības noturības intensitāte šajā laikā. Ja jūs varat palielināt uzmanības noturību, Jūs padarīsiet vairāk darba īsākā laikā.”