Šoreiz parunāsim par sensitīvu un ne tik bieži skartu tēmu – ētiku atlases procesā. Neētiska prakse darbā pieņemšanas procesos diemžēl ir gana sastopama, un tā var novest pie tā, ka darba meklētāji jūtas, mazākais, vīlušies. Kur ir robeža?
Daudzos gadījumos neētiska uzvedība nav pretlikumīga, bet tā viennozīmīgi rada sliktu reputāciju. Ētikas pamatprincipu pārkāpšana ir tēma, kuru vērts aktualizēt gan uzņēmumu, gan kandidātu kontekstā.
Par ko tad īsti ir stāsts? Ētika ir principi vai standarti, kas nosaka ikdienas darbību saskaņā ar noteiktām korporatīvām vērtībām. Starp ētiskajām vērtībām ir, piemēram, godīgums, cieņa un atbildība.
Neētiska uzvedība ietver gan konfidenciālas informācijas apmaiņu bez iesaistīto pušu piekrišanas, gan atsauksmju vākšanu, kandidātam nezinot, gan CV “uzlabošanu” ar “pievilktiem piemēriem”, un daudzas citas diemžēl ikdienā sastopamas prakses. Sarkanā brīdinājuma zīme - nekādos apstākļos kandidāts nedrīkst maksāt par darbā pieņemšanas pakalpojumiem. Likums aizliedz iekasēt maksu no darba meklētājiem, lai nodrošinātu viņiem darbu.
Kā personāla atlases speciālisti mēs uzņemamies zināmu atbildību par rīkošanos kandidātu vislabākajās interesēs, kuri uztic mums savu nākamo turpmākās karjeras soli,
kā arī par klientu uzņēmumiem, kuri paļaujas uz mūsu profesionalitāti atrast vislabākos darbiniekus, kas sniegtu uzņēmumam jaunas iespējas. Tāpēc ētiskas rīcības principiem primāri jābūt mūsu redzeslokā.
Lūk, daži ieteikumi, kā izvairīties no neētiskas rīcības
- Nekad nepublicējiet maldinošus darba sludinājumus: tie ietver nepareizu konkrēta amata prasību atspoguļošanu. Tas attiecas arī uz darba apstākļiem un organizācijas pašreizējo vai plānoto stāvokli. Nekad neievietojiet sludinājumu tirgus izpētes nolūkos – šim mērķim paredzētas citas metodes.
- Neslēpiet informāciju no sadarbības partnera: atlases ārpakalpojuma speciālists var palīdzēt atrast īsto darbinieku tad, ja viņš zina, kas uzņēmumā notiek, kāda ir to raksturojošā vide. Izvēlētais kandidāts, sākot strādāt, tāpat sapratīs patieso ainu, un gadījumā, ja tā nesakritīs ar ekspektāciju – pastāv lielāka iespēja, ka šis cilvēks aiziet, un tādā gadījumā izmaksas, kas saistītas ar jauna darbinieka atlasi un apmācību, ir dubultas. Korekta informācija palīdz arī kandidātam izprast piedāvājumu un ar to saistītās karjeras iespējas.
- Vērtējiet kandidātus vienlīdzīgi un taisnīgi: svarīgs ētisks faktors, būtiski ir nediskriminēt dzimuma, rases, izcelsmes, reliģijas vai politisko uzskatu dēļ. Par to runājam arvien biežāk - izskatīt kandidātus, pamatojoties uz viņu spējām un pieredzi. Ir svarīgi, lai HR speciālisti būtu godīgi, konsekventi un objektīvi visos darbā pieņemšanas procesos.
- Lūdziet pastāstīt tikai nepieciešamo informāciju: piemēram, tādai informācijai kā pilsēta, kurā dzimis kandidāts, nav nozīmes un ietekmes uz viņa spējām veikt noteiktus pienākumus.
- Saglabājiet konfidencialitāti attiecībā uz kandidātu sniegtās informācijas izmantošanu un uzglabāšanu: šis punkts ietver arī kandidāta piekrišanu nodot ziņas par viņu konkrētām atlasē iesaistītajām personām.
- Atbilstoši informējiet kandidātus par atlases lēmumu: vienmēr informējiet kandidātu noteiktajā termiņā par to, vai viņi ir vai nav ieguvuši amatu. Neatstājiet informāciju nenodotu! Diemžēl šis ir viens no biežāk sastopamajiem ētikas pārkāpumiem.
Taču – arī kandidāti var rīkoties neētiski. Piemēram, izejot atlasi, lai iegūtu piedāvājumu, ko izmantot kā argumentu par atalgojuma celšanu sarunās ar saviem pašreizējiem darba devējiem. Vēl viens piemērs būtu kandidāti, kas mēģina apiet uzņēmuma HR speciālistu vai atlases aģentūras speciālistu, paši rakstot vai zvanot, piemēram, uzņēmuma, kas izsludinājusi pozīciju, vadībai. Šādi un līdzīgi piemēri nereti ir HR speciālistu ikdienas redzeslokā.
Jā, bet kāpēc gan man tā nerīkoties, ja varu izmantot argumentu savā labā? Atbilde patiesībā ir ļoti skaidra un konkrēta - ir ļoti svarīgi, lai darbā pieņemšanas procesā mēs būtu ētiski neatkarīgi no tā, kuru pusi kurā brīdī pārstāvam, jo mēs paši vai nu rūpējamies par savu reputāciju, vai “šaujam sev kājā”. Nesabojāta reputācija ir liels darbs, taču sabojāt to patiesībā var pat viens nepareizs gājiens. Pieņemt pareizu lēmumu arī mazās lietās – tas var būt ilgtermiņa ieguldījums.