Kādēļ klasiskā frāze “darbiniekiem nepatīk pārmaiņas” vairumā gadījumu ir patiesa? Šoreiz ielūkosimies kāda pētījuma atziņās, un tās sniedz zināmu atbildi.
Saskaņā ar Amerikas Psiholoģijas asociācijas (American Psychological Association) veikto pētījumu laikā, kad notiek pārmaiņas organizācijā, darbinieki, kurus tās skārušas, drīzāk izjutīs hronisku stresu, mazāk uzticoties savam darba devējam un biežāk plānojot pamest organizāciju nākamā gada laikā, salīdzinot ar tiem, kurus nav skārušas pārmaiņas.
Puse strādājošo amerikāņu (50 procenti) apgalvo, ka pēdējā gada laikā viņus ir skārušas organizatoriskas pārmaiņas, ka tās viņus skar pašlaik vai arī, kā tās sagaidāmas nākamajā gadā. Aptaujā tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 1500 dalībnieku, kuri bija nodarbināti pilna laika, nepilna laika slodzēs vai strādāja kā pašnodarbinātas personas. Darbiniekiem, kuri nesen bija piedzīvojuši vai šobrīd izdzīvoja pārmaiņas savā uzņēmumā, tika konstatēta vairāk nekā divas reizes lielāka hroniska stresa iespējamība, un vairāk nekā četras reizes biežāk tika konstatēti fiziskās veselības traucējumi, salīdzinot ar darbiniekiem, kuri nebija pieredzējuši un neplānoja pārmaiņas.
Turklāt pārmaiņas piedzīvojušie darbinieki norādīja, ka izjutuši par vidēji 39% intensīvāku darba un privātās dzīves disbalansu, darbdienas laikā biežāk jutās ciniski un negatīvi noskaņoti pret citiem un ēda vai smēķēja par vidēji 29% biežāk.
Arī turpmākie rezultāti nav iepriecinoši - organizatoriskām pārmaiņām, kas notikušas pašlaik vai pagājušā gada laikā, pakļautie darbinieki norādīja par vidēji 71% zemāku apmierinātības ar darbu līmeni darbā, kas nozīmē, ka jau pārmaiņu laikā uzņēmumiem par šo aspektu ir ļoti jādomā, jo apmēram puse (46%) no šiem neapmierinātajiem darbiniekiem pauž lēmumu nākamā gada laikā meklēt jaunu darba vietu.
Arī komunikācijai ir liela nozīme – ne velti pētījuma datos gūts apstiprinājums, ka, darbiniekuprāt, vadības motīvi un nodomi atšķiras no viņu teiktā (31%), un ka viņi cenšas noskaidrot izmaiņu patiesos iemeslus (28%).
Tikai 4 no 10 darbiniekiem (43 procenti) tiek pārliecināti, ka pārmaiņas sniegs vēlamo rezultātu.
“Pārmaiņas organizācijās ir neizbēgamas, un, kad tās notiek, vadītāji bieži vien pārāk zemu novērtē šo pārmaiņu ietekmi uz darbiniekiem,” saka Deivids Balards (David W. Ballard), organizāciju izcilības centra vadītājs. “Ja attiecības ar darbiniekiem nav prioritāte, pārmaiņas izgaismo patiesībā organizācijā jau mītošu, bet ne tādā intensitātē izpaudušos stresa līmeni un negatīvisma un cinisma gaisotni. Tāpēc prioritāte ir darbinieki un komunikācija – caurspīdīga, iedrošinoša, draudzīga.”
Citi galvenie pētījuma secinājumi ir šādi:
- Vidēji katrs piektais darbinieks (22%) atzīst, ka viņa lojalitāte organizācijai ir zema vai ļoti zema, un atslēga, lai to mazinātu, ir taisnīga, godprātīga izturēšanās no vadības puses – ja darbinieks izjūt taisnīgumu organizācijā, viņa lojalitāte ir pat par piecām reizēm augstāka, salīdzinot ar darbiniekiem, kas to neizjūt.
- Katrs piektais darbinieks (21%) atzīst, ka neuzticas savam darba devējam.
- Darba ņēmēji, kuri apgalvoja, ka viņi neuzticas savam darba devējam, vairāk nekā trīs reizes biežāk jūtas saspringti un kontrolēti (76) salīdzinājumā ar tiem, kuri uzticas savam darba devējam.
- Darbiniekiem ir lielāka iesaiste, ja viņiem ir pozitīva izpratne par darba devēja iesaistīšanos uzņēmum procesos, izaugsmes un attīstības iespējām, kā arī veselības uzturēšanas un darba drošības praksi. Šie aspekti izskaidro 28 procentus no kopējā iesaistes līmeņa.
“Lai uzņēmumi būtu droši, ka veiksmīgi tiks galā ar “vētrainiem laikiem”, tām ir vajadzīgi stabili darbinieki, kas var pielāgoties pārmaiņām,” saka Balards. “Lai veicinātu uzticēšanos un iesaistīšanos, darba devējiem ir jākoncentrējas uz psiholoģiski veselīgas darbavietas izveidi, kurā darbinieki aktīvi iesaistās uzņēmuma nākotnes veidošanā un ir pārliecināti par savu spēju gūt panākumus.”
Avots: 2017 WORK AND WELL-BEING SURVEY, APA