Gluži nesen sarunā ar kādas nozares profesionāli nonācām pie secinājuma, ka atkal pasaule atgriežas pie “viss jaunais ir labi aizmirsts vecais” prakses. Un patiešām – senajās filmās redzam, ka mājās it bieži bija iekārtotas bibliotēkas, kabineti, kurus cilvēki paredzēja darbam… no mājām. Tomēr pārorientēšanās allaž prasa zināmu pielāgošanās laiku.
Sazinoties ar kandidātiem, visbiežāk, protams, attālināti, arvien vairāk nākas dzirdēt – mājās ir forši, bet tā tomēr nav biroja vide. Dīvāns, virtuves galds, neērtas pozas… šī vide bieži nav ergonomiska un pielāgota ilgstošam darbam pie datora.
Tāpēc šo rakstu veltīsim ieteikumiem un šā brīža situācijas atspoguļojumam, apkopojot ergonomikas ekspertu paveikto un secināto.
Strādājot mājās, ir labi, ja paši sev nodrošināt periodiskus pārtraukumus, ja iespējams, ik pēc 30 minūtēm. Tāda prakse saudzēs muguru, plecus un rokas, saka Kermita Deivisa (Kermit Davis), ergonomikas eksperte. “Ķermenim nepatīk pastāvīgi statiskās pozas,” viņa piebilst.
Darbinieki visā pasaulē ir pārveidojuši savu māju pagrabus, noliktavu telpas par darba telpām, pielāgojuši darbam ēdamistabas galdus vai, ja dzīvokļi ir pavisam mazi, reizēm pat guļamistabas kalpo par pagaidu birojiem. Bet vai pagaidu? Arvien vairāk sākam ticēt, ka šādi arī turpināsim. Un ja tā – par ergonomiku jādomā nekavējoties, jo šobrīd tikai retais ir aizdomājies, kā šīs jaunās telpas padarīt ergonomiski drošas.
“Jūs varat strādāt mājās, bet jums, visticamāk, nav atļauts ņemt līdzi monitoru, krēslu un galdu,” skaidro Deivisa.
“Klēpjdatoru var izmantot no mājām, taču tas ir paredzēts ilgtermiņam. To nav paredzēts lietot astoņas vai deviņas stundas dienā.”
Ekrāns un tastatūra klēpjdatoros ir mazāka par standarta biroja datoru, rezultātā lietotājs skatās uz leju, jo ekrāns tipiski atrodas krietni zem acu augstuma.
Pētījuma, ko autore veica, ietvaros 41 darbinieks nosūtīja Deivisai fotogrāfijas ar mājas darbstaciju attēliem to ergonomikas izvērtēšanai. Aptaujas rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Ergonomics in Design.
Mājas darbstaciju ergonomiskajos novērtējumos identificēti daudzi riski, kas varētu negatīvi ietekmēt darbinieku veselību ilgtermiņā. Daudziem krēsliem bija nepareizs augstums – 41% darbinieku ikdienā sēdēja pārāk zemu, 2% - pārāk augstu,18% gadījumu roku balsti bija nepareizi noregulēti.
Deivisa skaidro, ka, nelietojot roku balstus, apakšdelmiem ir pārāk liela slodze. Turpinot - krēsla atzveltnes atbalstu neizmantoja 69% un bez jostasvietas atbalsta darba ikdienu aizvadīja 73% aptaujas dalībnieku.
Datora monitora atrašanās vieta bieži bija pārāk zema. 75% gadījumu tika izmantoti klēpjdatori.
Arī ārējos monitorus par zemu bija uzstādījuši 52% dalībnieku vai pārāk augstu - 4% dalībnieku.
Strādājot no mājām, ne visi var iztērēt simtiem eiro par jaunu ergonomiski drošu krēslu vai citu aprīkojumu. Un tas, iespējams, arī nemaz nav vajadzīgs, jo ir daži lēti un viegli ieviešami uzlabojumi, kurus katrs no mums var ieviest. Lūk, kādi!
- Novietojiet spilvenu uz sēdekļa daļas, lai paaugstinātu savu novietojumu pret datoru.
- Lai nodrošinātu jostas daļas un muguras atbalstu, novietojiet aiz muguras spilvenu vai saritinātu dvieli.
- Pievirziet krēslu tuvāk sienai, ja tam nav atzveltnes daļas.
- Ja klēpjdators ir pārāk zems, novietojiet zem tā palikni vai lielu spilvenu, lai, turot to klēpī, paceltu monitoru.
- Izmantojiet ārējo tastatūru un peli, lai nebūtu vēlmes ekrānu virzīt pārāk tuvu acīm.
- Atbilstošai darbstacijai jābūt šādai: monitora augšpuse acu augstumā un novietota tieši priekšā, tastatūrai jābūt tādā augstumā, lai apakšdelmi būtu paralēli zemei.
- Labi, ja varat iekārtot “nekustīgu”, stabilu darba vietu, no kuras strādāt. Pat, ja šķiet, ka jums nav pieejami resursi, patiesībā mājās ir pieejamas daudzas virsmas, ko var izmantot kā pagaidu darbstacijas, ieskaitot gludināmā dēļa izmantošanu, virtuves leti, klavieru augšdaļu, drēbju grozu.
Avots: Kermit G. Davis, Susan E. Kotowski, Denise Daniel, Thomas Gerding, Jennifer Naylor, Megan Syck. The Home Office: Ergonomic Lessons From the 'New Normal'. Ergonomics in Design: The Quarterly of Human Factors Applications, 2020