Līdz ar koronavīrusa pandēmijas sākšanos un attālināto darbu, e-pasta apmaiņas apjoms ir strauji pieaudzis. Elektroniskā saziņa ir efektīva, bet tā ir arī nošķirta no “aci pret aci” komunikācijas, un tāpēc – kā izrādās – reizēm var kļūt nepieklājīgāka, kā ierasts tradicionālā komunikācijā.
Es – un nepieklājīgs sarakstē ar kolēģiem? Nu, nē! Tā nav bijis nekad!
Tā varētu šķist vairumam no mums. Tomēr izlasot šo rakstu līdz galam, iespējams, būsiet pārsteigti, un tas kļūs par pamatu pārvērtēt savas nostājas.
Divos pētījumos, ko vada Ilinoisas universitātes pētnieks Maikls Slaiters (Michael Silter), apliecināts, ka, saskaroties ar rupjiem e-pastiem, tie cilvēkā var radīt stresu un ietekmēt viņa labklājības izjūtu un pat ģimenes dzīvi.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Journal of Occupational Health Psychology”, teikts, ka
nepieklājīgiem e-pastiem var būt negatīva ietekme uz darba pienākumiem, produktivitāti, un tos var pat sasaistīt ar bezmiegu naktī, kas ierosina mazāk produktīvu darbu nākamajā dienā.
Pirmajā pētījumā pētnieki aptaujāja 233 strādājošus darbiniekus par nepieklājīgas virtuālās saziņas pieredzi un apkopoja viņu vērtējumus. Otrajā pētījumā pētnieki veica dalībnieku pašnovērtējuma pētījumu, lai izpētītu šādu rupjību ietekmi uz labsajūtu, ieskaitot darbinieku grūtības aizmigt.
Ir divi veidi, kurus var klasificēt kā atbilstošus šim tematam.
Aktīva e-pasta rupjība — un to mēs visi atpazīstam - noraidošas vai pazemojošas piezīmes no sūtītāja attiecībā uz adresātu.
Pasīvā e-pasta rupjība — un visbiežāk mēs pat neaizdomājamies, ka šādā veidā esam rupji un, iespējams, izraisām saņēmējam stresu - sūtītāja pieprasījuma vai vēstules ar jautājumu ignorēšana. Proti, neatbildot sūtītājs nespēj uzzināt, vai adresāts vienkārši aizmirsis atbildēt uz e-pasta ziņojumu vai nolēmis to ignorēt – un ja tā, kādēļ?
Izrādās, cilvēkiem var būt tendence atkārtoti pārlasīt satraucošu e-pastu vai pastāvīgi pārbaudīt, vai nav atbildes, ja viņi to gaida, un tas, protams, rada satraukumu, kas turklāt reizēm šķiet muļķīgs, tamdēļ cilvēki gluži vienkārši izvēlas šajās sajūtās nedalīties.
Lai mazinātu šo stresu, pētnieki aicina darbiniekus vakaros atslēgties no darba – īpaši šobrīd, kad strādājot no mājām, daudziem zūd robeža starp darba un mājas dzīvi. Arī vadītājiem jānosaka skaidras un pamatotas nostādnes attiecībā uz saziņu e-pastos – piemēram, atbildei jābūt 24 stundu laikā.
Avots: University of Illinois at Chicago