Motivācijas gadījumā uz spēles ir likts daudz vairāk par naudu. Labi, tas nav jaunums – šo faktu mēs jau kādu laiku zinām. Pētnieks Dens Arielijs (Dan Ariely) ir apkopojis pētījumos balstītus pierādījumus, ka mūs vada arī mūsu darba jēga, citu atzinība un mūsu ieguldītais darbs: jo grūtāks ir uzdevums, jo lielāks ir mūsu gandarījums.
“Kad mēs domājam par darbu, mēs parasti domājam par motivāciju un samaksu kā par vienu un to pašu, bet realitāte ir tāda, ka mums droši vien vajadzētu tam pievienot daudz vairāk aspektu: jēgu, kreativitāti darbā, izaicinājumus, autonomijas aspektu, identitātes izjūtu pret uzņēmumu, kurā strādājam utt.,” saka Arielijs.
Lūk, pētījumu secinājumi, kas aptver aspektus, kas nosaka, kā mēs jūtamies savā darbā.
Mūsu darba “augļi” ietekmē izjūtu par to, vai mēs varētu kļūt vēl produktīvāki
Pētījums – šoreiz Arielija paša veikums, kurā viņš lūdza dalībniekus veidot varoņus no Lego 's Bionicles sērijas. Dalībniekiem tika izmaksātas naudas summas par katru izveidoto Lego tēlu: $3 par pirmo, $2.70 par nākamo un tā tālāk. A grupas izveidotie tēli glabājās zem galda un tika izjaukti eksperimenta beigās, bet B grupas figūriņas tika izjauktas, tiklīdz tās tika uzceltas.
Rezultāti: A grupa vidēji izveidoja 11 tēlus, līdz pieņēma lēmumu par izstāšanos no spēles, bet B grupa - tikai septiņus.
Secinājums: tātad mums ir jāredz sava darba rezultāts, lai mēs spētu strādāt produktīvi.
Jo vairāk mums šķiet, ka mūsu darbs ir nenovērtēts, jo vairāk naudas par to prasām/ vēlamies
Pētījums: Arielija izveidotais uzdevums studentu izlasei šoreiz bija šāds: studentiem tika iedots papīrs, kas bija aprakstīts ar nejauši izkārtotiem burtiem, lūdzot atrast divus vienādus burtus. Katrā raundā viņiem tika piedāvāts mazāk naudas nekā iepriekšējā kārtā. Cilvēki pirmajā grupā, nododot veikumu, uzrakstīja savus vārdus uz papīra un pasniedza tos eksperimentētājam, kurš to apskatīja un izteica īsu uzslavu par padarīto. Cilvēki otrajā grupā nerakstīja savus vārdus, un eksperimentētājs, neskatīdamies uz viņiem, vienkārši nolika papīru ar paveikto uzdevumu citu papīru kaudzē. Cilvēkiem trešajā grupā tūlīt pēc pabeigšanas tika pateikts, ka viņi uzdevumu ir sapratuši pilnīgi nepareizi un sabojājuši savu darbu.
Rezultāti: cilvēkiem, kuri ietilpa trešajā grupā, lai pierunātu iziet nākamo raundu, vajadzēja piedāvāt divreiz vairāk naudas nekā tiem, kuru darbs tika uzslavēts (pirmā grupa). Cilvēkiem otrajā grupā, kuru darbs tika pieņemts, bet ignorēts, vajadzēja piedāvāt gandrīz tikpat daudz naudas, cik tiem, kuru darbs tika atzīts par nederīgu.
Secinājums: “Cilvēku veikuma ignorēšana ir gandrīz tikpat slikta kā viņu pūliņu noniecināšana vai kritizēšana,” Arielijs saka. “Labā ziņa ir tā, ka motivācijas nodrošināšana ir pavisam viegla – paldies, uzslava par darbu – tas viss strādā.”
.
Jo grūtāks ir projekts, jo lielāks ir mūsu lepnums par to
Pētījums: citā pētījumā Arielijs iedeva pētījuma dalībniekiem - origami mākslas iesācējiem - papīru un norādījumus, kā uzbūvēt noteiktu (diezgan neglītu) formu. Tiem, kas veidoja origami projektu, kā arī garāmgājējiem beigās tika jautāts, cik viņi maksātu par šādu produktu. Otrā mēģinājumā Arielijs noslēpa dažus norādījumus, kā rezultātā process kļuva grūtāks — un tas bija vēl neglītāks produkts.
Rezultāti: pirmajā eksperimentā pētījuma dalībnieki bija gatavi maksāt vidēji piecas reizes vairāk, nekā garāmgājēji. Otrajā eksperimentā instrukciju trūkums pārspēja pirmā eksperimenta rezultātu: pētījuma dalībnieki novērtēja neglītos, bet grūtos produktus kā vēl dārgākus, savukārt novērotāji tos novērtēja par vēl mazāku summu kā iepriekšējā eksperimentā.
Secinājums: mūsu darba novērtējums ir tieši saistīts ar ieguldīto darbu. (Un mēs kļūdaini domājam, ka citi cilvēki mūsu darbu novērtēs ar tādu pašu vērtību kā mēs.)
Zinot, ka mūsu ieguldījums palīdz citiem, var pieaugt mūsu neapzinātā motivācija
Pētījums: aprakstīts nesenā New York Times Magazine izdevumā, un tajā lasāms par to, kā psihologs Ādams Grants vadīja pētījumu Mičiganas Universitātes līdzekļu vākšanas centrā, kur studenti, kas bija saņēmuši stipendiju par finansējuma piesaisti centram, 10 minūtes runāja ar zvanītājiem.
Rezultāti: mēnesi vēlāk zvanītāji tērēja par 142 procentiem vairāk laika nekā iepriekš, un ieņēmumi bija palielinājušies par 171 procentu, apliecināts The Times datos. Taču zvanītāji noliedza, ka saruna ar studentiem būtu viņus ietekmējusi.
Secinājums: “Bija gandrīz tā, it kā labās jūtas būtu apgājušas zvanītāju apzinātos izziņas procesus un nonākušas taisnā ceļā pie zemapziņas motivācijas avota,” vēstīts The Times.
Solījums palīdzēt citiem liek mums vairāk sekot noteikumiem
Pētījums: Grants veica vēl vienu pētījumu (aprakstīts The Times), kurā viņš izlika norādes slimnīcas roku dezinfekcijas punktos. Vēstījumi bija formulēti divos veidos: “Roku higiēna neļaus jums saslimt”, vai “Roku higiēna pasargā pacientus no saslimšanas ar infekcijas slimībām”.
Rezultāti: ārsti un medmāsas izmantoja par 45 procentiem vairāk ziepju vai roku dezinfekcijas līdzekļu ar norādi, kurā bija pieminēti pacienti.
Secinājums: mūs motivē prosociāla uzvedība.
Attēli, kas izraisa pozitīvas emocijas, patiesībā var palīdzēt mums koncentrēties
Pētījums: Hirosimas universitātes pētnieki piedāvāja pētījuma dalībniekiem veikt izveicības uzdevumu pirms un pēc tam, kad viņi bija apskatījuši kucēnu un kaķēnu attēlus.
Rezultāti: izpildījums uzlabojās abos gadījumos, bet tas notika izteiktāk (pat 10 procentu uzlabojums!), kad dalībnieki bija aplūkojuši kucēnu un kaķēnu piemīlīgos attēlus.
Secinājums: pētnieki uzskata, ka “dzīvnieku izraisītas pozitīvas emocijas” palīdz mums sašaurināt mūsu fokusu, lai labāk koncentrētos un tādējādi veicinot mūsu sniegumu attiecībā uz veicamo uzdevumu.