Šodien mēs uzskatām par pašsaprotamu to, ka varam būt vienā komandā ar kādu, kurš dzīvo valsts otrā pusē vai pat citā valstī, un tas lielā mērā ir iespējams tehnoloģiju dēļ. Tehnoloģiju dēļ cilvēki arī šodienas apstākļos izstrādā risinājumus un realizē projektus, kas ir apbrīnojami un sarežģīti, un kas risina problēmas uzņēmējdarbībā, medicīnā un komunikācijā – teju it visās jomās. Šie kompleksie risinājumi prasa, lai cilvēki sadarbotos un strādātu kopā kā komandas.
Taču, lai gan darbs komandās pastāv ikvienā uzņēmumā, mēs turpinām apmācīt cilvēkus — gan izglītības, gan darbaspēka jomā — galvenokārt fokusējoties uz viņu individuālajām un tehniskajām prasmēm. Tāpēc šajā rakstā veltīsim uzmanību Patrika Lensioni (Patrick Lencioni), cilvēka, kurš 25 gadus strādājis ar komandām korporatīvajā pasaulē un sarakstījis 11 grāmatas par komandas darbu, gadu gaitā gūtajām atziņām un pārliecībām.
Pirmais un pats svarīgākais ir pietāte. Ja vēlaties būt ideāls komandas spēlētājs un ja vēlaties gūt panākumus dzīvē, jums patiešām jābūt apveltītiem ar pietāti, ar cieņu pret ikvienu kolēģi un viņa zināšanām. Vairums no mums zina, kas ir pazemība — tas nozīmē nevis būt augstprātīgiem vai pašcentrētiem, bet nostādīt citus sev priekšā ar domu, ka no ikkatra var mācīties. Noliegt mūsu talantus patiesībā ir pietātes pārkāpums, tāpat kā tos pārspīlēt.
Otrais padoms ir tikpat vienkāršs: tev jābūt izsalkušam pēc zināšanām. Šis aspekts patiesībā ir cieši saistīts spēcīgu darba ētiku. Cilvēki, kuriem ir iedzimta zinātkāre, parasti ir daudz veiksmīgāki komandās un dzīvē. Šī kvalitāte ir tā, kas, iespējams, ir jāattīsta agrīnā dzīves posmā, jo, kā atzīst šo ieteikumu autors: “Kad es vēlāk dzīvē strādāju ar cilvēkiem, kuri zinātkāri sevī nav izstrādājuši, viņiem var būt grūtāk to veidot vēlākos dzīves posmos”. Taču zinātkāre nav saistīta ar darbaholismu. Darbaholiķi ir cilvēki, kas no sava darba iegūst visu savu identitāti, un šim aspektam ar veselīgu darba uztveri ir maz sakara.
Trešo aspektu Lensioni dēvē par gudrību. Bet runa nav par intelektuālajiem “gudriniekiem”; runa ir par emocionālo intelektu un veselo saprātu attiecībā uz to, kā mēs izprotam cilvēkus, viņu rīcības un kā mēs izmantojam savus vārdus un darbības, lai radītu labāko piemēru.
Lai kļūtu par lielisku komandas spēlētāju, ir nepieciešamas visas trīs īpašības. Lensioni saka, ka katram komandas spēlētājam ir noderīgi iemācīties pēc tām identificēt sevi un citus.
Kā saprast, ka kāda no īpašībām iztrūkst?
Cilvēks var būt apveltīts ar pietāti uz zinātkāri, bet viņam iztrūkst emocionālā intelekta (EQ). Autors uzsver, ka šiem komandas spēlētājiem varētu būt patiešām labi nodomi, bet reizēm šie cilvēki rada problēmas, kuras viņi neapzinās. Viņi ir kā bērni, kas daudz eksperimentē, savā ceļā daudz ko sadragā, bet kopējie nodomi labi. Nereti šādi cilvēki ir sastopami arī vadības līmeņa pozīcijās.
Otrs variants - cilvēks var būt apveltīts ar pietāti un EQ, bet viņam trūkst zinātkāres. Problēma slēpjas aspektā, ka šie cilvēki jūtas ērti savā komforta zonā, taču apgūt jaunas zināšanas viņi īsti nevēlas. Viņi neiet tālāk, ir nepārtraukti jāmudina šos cilvēkus gūt jaunas zināšanas, pretējā gadījumā konkurentu uzņēmumi būs soli priekšā.
Taču, kā saka Lensioni, vissarežģītākais ir komandas biedrs, kurš ir zinātkārs un emocionāli intelektuāls, bet nav pazemīgs — šo tipu autors pats dēvē par “prasmīgo politiķi”, uzsverot, ka šie cilvēki zina, kā sevi attēlot kā apveltītu ar pietāti, patiesībā tā nejūtoties, kas ir ļoti bīstami. Viņi spēj labi izteikt savu domu, un sanāksmēs viņi saka pareizās lietas. Problēma ir tā, ka dziļi sirdī viss komandas darbs ir tikai šo cilvēku kā indivīdu, nevis komandas nopelns. Kad vadītāji to saprot, bieži liela daļa komandas atslēgas cilvēku jau ir zaudēta.
Tātad, ko darīt ar šo informāciju?
Pirmkārt, Lensioni norāda, ka nekad nedrīkst skaļi komentēt cilvēka personību.
Labs veids ir komandas treniņš – saaiciniet savu komandu kopā uz attīstības pēcpusdienu. Izskaidrojiet trīs īpašības un lieciet visiem novērtēt pašiem sevi šajās trijās kategorijās: attiecībā uz kuru īpašību cilvēks var sacīt, ka tā viņam piemīt izteikti, kura – mazāk, un kuru viņš liktu pēdējā vietā?
Pēc tam lūdziet, lai cilvēki pastāsta tieši par zemāk ierindoto īpašību. Kā viņi var stiprināt šo iezīmi? Arī šeit ir iespēja izteikties cilvēkam pašam, kā arī kolēģi, kuri konkrēto īpašību likuši pirmajā vietā, var dalīties ieteikumos, kā viņi to uztur.
Autors ir pārliecināts un arī praksē pieredzējis, ka attīstot šīs trīs īpašības sevī, mēs varētu uzlabot savas organizācijas, skolas, un pat ģimenes dzīves.