Agrāk talantu konkurences intensitāte sekoja ekonomiskā cikla kāpumiem un kritumiem. Tāpēc, ņemot vērā pandēmijas situāciju, daudzu biznesu sašaurināšanos un pat likvidācijas, nav pārsteigums, ka daļa vadītāju secina, ka esam atgriezušies pie darba devēja diktēta tirgus. Taču, rūpīgāk aplūkojot datus, izrādās - situācija ir sarežģītāka un par viennozīmīgu to nenosauksi. Un personāla atlases pārstāvji to noteikti saskata daudz spilgtākos toņos.
Kādas ir atšķirības starp kandidātu un darba devēju diktētiem “spēles noteikumiem” darba tirgū?
Kandidātu diktētā tirgū indikācijas ir šādas: uzņēmumi paaugstina algas, cerot tādā veidā veicināt konkurētspēju, veido atpūtas telpas un spēļu stūrus saviem birojiem, rūpējas, lai darbiniekiem ir ne tikai pienākumi un atbildības, bet arī interese strādāt – spēļošanas metodes, dažādas viktorīnas utt. Un daži uzņēmumi pat apdāvina kandidātus ar uzņēmuma produkciju. Īsāk sakot – viss tas, pie kā līdz šim bijām jau gandrīz pieraduši.
Ja mēs nonākam darba devēja diktētā tirgū, tad šeit pazīmes ir teju pretējas: tiek samazināti pabalsti un algas, vienā lomā iekļautas papildus atbildības un vairāku lomu pienākumi, audzēta slodze, darba izpildei nodrošinātas tikai pamatvajadzības.
***
Ekonomikas pamatteorija mums saka, ka šādas pieejas ir loģiskas sekas procesiem, kas notiek sabiedrībā, ekonomikā. Ņemot vērā to, ka algas veido vairāk nekā pusi no uzņēmuma izmaksām, tas, ka uzņēmumi ir taupīgi attiecībā uz kompensāciju paketēm, īstermiņā vai krīzes situācijās var glābt. Un būsim godīgi – darba devēja diktēts tirgus modelis ilgus gadus ir veiksmīgi strādājis pagātnē. Bet pēdējā desmitgade mums ir devusi skaidru signālu, ka var dzīvot – un labi dzīvot – arī pēc citiem modeļiem, tāpēc uz jautājumu par to, vai 2008. gada pieeja var būt aktuāla arī 2021. gadā, atbilde ir “baltiem diegiem šūta”.
Covid diktēts darba tirgus nav ne līdzīgs 2008. gadam, ne līdzīgs tam, ko esam piedzīvojuši kopš modernā kapitālisma rašanās.
Klasiskajos biznesa ciklos sludinājumu skaits samazinās un pretendentu skaits palielinās, vai arī otrādi. Taču šīs krīzes biežākie raksturlielumi uzņēmumos ir ierasto prakšu aizvietošana ar jaunām un strukturālas pārmaiņas. Dažas nozares un uzņēmumi ir izpostīti, bet citas plaukst, nav skartas vai ir spējušas atgūties ārkārtīgi ātri. Darba tirgus piedzīvo kaut ko līdzīgu straujai viļņošanās pieredzei, kurā liels darba vietu īpatsvars vienlaikus izzūd un atkal parādās, sajaucoties ar it kā visiem kopumā redzamu ekonomikas lejupslīdi.
Pirmkārt, bezdarba līmenis 2020. gadā pieauga no 3,5% februārī līdz 14,7% aprīlī, un Covid pirmajos divos mēnešos tas pieauga vairāk nekā pirmajos divos 2008. gada krīzes gados. Kad 2009. gada aprīlī bezdarba līmenis pārsniedza deviņus procentus, bija vajadzīgi divi ar pusi gadi, lai tas atkal nosacīti stabilizētos. Turpretī bezdarba līmenis četru mēnešu laikā pēc pandēmijas izsludināšanas ir samazinājies zem deviņiem procentiem.
Otrkārt, netipiski, bet tieši pēdējos mēnešos daudzi darba devēji ir palielinājuši darba ņēmēju atalgojumu, kas nebūt neliecina, ka šobrīd esam pakļauti darba devēja tirgus nosacījumiem.
Treškārt un svarīgākais – gan 2001., gan 2008. gadā darba sludinājumu skaits strauji samazinājās un turpināja samazināties mēnešiem ilgi. Savukārt 2020. gada jūnijā darba vietu skaits palielinājās divreiz vairāk nekā 2009. gada vidējos rādītājos.
Citiem vārdiem sakot, šādu situāciju mēs nekad neesam pieredzējuši - kopējā vēstījumā galvenā uzmanība pievērsta tam, ka bezdarba līmenis ir nepieredzēti augsts. Tomēr darba devējiem svarīgāks secinājums varētu būt tāds, ka, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, brīvo darba vietu skaits lēšams nepieredzēti augstā līmenī, kas nozīmē – konkurence darba tirgū turpinās.
Uz ko likt uzsvaru atlasē?
Daudzi darba devēji konstatēs, ka šobrīd ir svarīgi individuāli izvērtēt kandidātu piesaistes stratēģijas, nevis ievērot vispārējās (makroekonomiskās) tendences.
Jā, bezdarba līmeņa izmaiņas ievērojami atšķiras atkarībā no nozares, ģeogrāfijas, izglītības līmeņa, specifiskām prasmēm un vairākiem citiem faktoriem.
Bet silts ieteikums - neuztveriet augstos bezdarba rādītājus kā zīmi, ka jūs esat izšķērdīgs uzņēmējs, ja turpināsiet konkurēt par talantu. Veltiet laiku, lai saprastu, cik konkurētspējīga ir jūsu biznesa pārstāvētā nozare šobrīd. Piemēram, ja esat IT tirgū – konkurence ir teju divkārt izteiktāka, un atlase var prasīt uz pusi vairāk laika, kā iepriekš. Tāda ir šā brīža realitāte. Un attiecību prizma nekur nav zudusi – ja rūpēsieties, lai kandidāti un darbinieki justos vērtīgi, tas joprojām būs viena no nozīmīgākajām ilgtermiņa investīcijām.