Pielāgošanās spēja ir svarīga prasme – tā ietver gan mūsu kapacitāti pārvarēt stresu, gan vienkārši reaģēt uz mainīgu vidi un ātri pielāgoties pārmaiņām. Ja jums ir augsts pielāgošanās līmenis, jums ir vieglāk dzīvot mazāk saspringtu un izbaudīt vairāk pārsteidzošu dzīvi. Mercer 2021. gada pētījumā lasāms, ka pielāgošanās tuvākajā desmitgadē būs TOP prasme biznesa vidē. Tātad – kā to attīstīt?
Kas ir pielāgošanās spēja?
Angļu valodā vārds “flexiblity” tiešā nozīmē tiek tulkots kā “lokanība”, kas tehniski nozīmē spēju liekties, bet nelūzt. Šī definīcija lielā mērā ir precīza, ja neskaita faktu, ka cilvēki to bieži izmanto, lai raksturotu spēju pielāgoties pārmaiņām savā dzīvē, neradot nevajadzīgu stresu. Būt elastīgam (pielāgoties spējīgam, atvērtam jaunai pieredzei - ir vairāki līdzīgi termini) dzīvē nozīmē būt gatavam mainīt savus plānus un viegli pielāgoties jaunām situācijām.
Cilvēki arvien biežāk tiecas arī elastīgumu savā karjerā. Skolu un mācību programmas parasti tiek fiksētas uz noteiktu karjeras ceļu, bet lielākā daļa cilvēku neseko šādiem - prognozējamiem ceļiem. Spēja būt elastīgam karjerā nozīmē, ka mēs spējam apgūt jaunas iemaņas un esam gatavi uzņemties pienākumus ārpus savas komforta zonas vai sākotnēji ieņemtā amata. Tieši elastība lielā mērā bruģē ceļu uz paaugstinājumiem un plašākām iespējām jūsu karjerā.
Taču praksē mēs itin bieži redzam, ka cilvēki, tostarp, biznesa vidē, arī baidās no pārmaiņām – piemēram, pārmaiņu ieviešana darba vidē klasiski tiek uzņemta ar negācijām - "kāpēc ko mainīt? Tāpat ir labi!" Psiholoģiski ir vieglāk paļauties uz zināmo un ierasto. Lai audzētu sevī spēju pielāgoties, ir vērts zināt, ko no psiholoģijas teorijas tā sevī ietver.
Uz elastību (gatavību pielāgoties) kā zināmu personības iezīmi mēs varam skatīties no diviem skatu punktiem:
- kognitīvais jeb izziņas – tas paredz izsverot un izvērtējot noteikt jaunus izaicinājumus un iespējas. Ja nāk pārmaiņas – nevis automātiski/ emocionāli sacīt tām “nē”, bet izsvērt, kāds no tām būs labums. Otrs aspekts – trenēt sevī atpazīt situācijas, kad kaut kas ir mainījies.
- emocionālais aspekts – tā ir apziņa, ka mēs neesam vieni. Normālos apstākļos emocijas cilvēki mēdz apslāpēt komunikāciju. Lai tiktu galā ar pretestību, dusmām, nedrošību, saskaroties ar ārkārtīgām un pēkšņām pārmaiņām, svarīgi sev nepārmest, būt empātiskam pret sevi, analizēt, kāpēc es tā jūtos un vai šīm sajūtām ir pamats – t.i., vai tās rodas no pieņēmumiem manā galvā?
Kā prasmi pielāgoties trenēt praksē?
EY iesaka šādus piecus soļus.
Atrodiet kolēģu lokā cilvēku, kurš dabiski ir atvērts jaunai pieredzei
Identificējiet kādu, kurš ir īpaši prasmīgs kognitīvajā un emocionālajā elastībā un vērojiet, kā šis cilvēks tiek galā ar pārmaiņām. Nākamreiz, kad strādāsiet ar viņu, mēģiniet atspoguļot viņa metodes un attieksmi.
Atstājiet savu komforta zonu
Neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns ēdiens, neiepazīts sporta veids, iepriekš neizzināts mūzikas žanrs, izmēģināt kaut ko citu – tas ir tiešākais ceļš, kā “veicināt apetīti” uz prasmi pieņemt pārmaiņas.
Kad nenoteiktībai ir bijusi pozitīva ietekme?
Padomājiet par situāciju, kurā bija nepieciešams būt pielāgoties spējīgam un kā tā pozitīvi ietekmēja situāciju. Kas šo situāciju padarīja par veiksmīgu? Pierakstiet galvenās atziņas un vērtības, lai atgādinātu sev par šiem panākumiem.
Laiks apgūt jaunas lietas
Ieguldieties interesējošajās jomās: lasiet jaunumus, rakstiet blogu. Pat ja tas aizņems tikai dažas minūtes dienā, tas palīdzēs paplašināt apvāršņus un būt lietas kursā par jaunumiem/ tendencēm jūsu nozarē.
Būt atvērtam jaunām un daudzveidīgām perspektīvām
Jums būs grūti attīstīt sevī atvērtību jaunai pieredzei un pielāgošanās spēju, ja uztversiet informāciju tikai no tiem cilvēkiem, kuri ir vienisprātis ar jums. Sekojiet plašam cilvēku lokam sociālajos medijos, esiet kontaktā ar dažādiem cilvēkiem, lai izaicinātu savus fiksētos/ ierastos domāšanas veidus.