Tiem, kas strādā toksiskos biroja apstākļos, pāreja uz attālinātu darbu varēja šķist kā tik ilgi gaidītā iespēja izbaudīt tik ļoti nepieciešamo distanci no negatīvās ikdienas atmosfēras. Bet… toksiska darba dinamika var, un tai ir izteikta tendence sekot uzņēmuma darbiniekiem arī, pārejot uz darba no mājām modeli.
Turpinām pagājušajā bloga rakstā iesākto tēmu.
Kā atpazīt toksisku uzvedību, kas klātesoša arī attālinātā darbā?
Mikromenedžments tādā līmenī, ka robežojas ar autonomijas zaudēšanas izjūtu. Ilgtermiņā tas bojā darbinieku sniegumu un motivāciju. Palielinās darbinieku rotācijas rādītāji, nav stabila kolektīva izjūtas. Ja vien vadītājs neapzinās šo rīcību vai nevēlas to mainīt, to būs gandrīz neiespējami novērst.
Vadības komanda ir manipulatīva, nevis atbalstoša. Ja vadītājs liek darbiniekam justies tā, it kā viņš nebūtu pietiekami labs, vai bieži uzsver, ka “tu nekad neatradīsi labāku darbu par to, kas tev ir”, tā ir manipulācija.
Netiek turēti solījumi. Kad vadītājs kaut ko pasaka, darbinieks vēlas viņam ticēt. Uz ikvienu, kam uzticamies, vēlamies paļauties, ka šis cilvēks turēs savu vārdu. Ja cilvēka rīcība nesaskan ar vārdiem, primāri vadības komandā - tā ir zīme, ka šādam vadītājam trūkst cieņas pret savu komandu vai darbinieku, kas viņam uzticējies. Un vienmēr ir vērts paturēt prātā, ka dziļi iesakņojušies uzvedības modeļi nemainās, ja vien indivīds ar tiem apzināti nestrādā.
Baumas un aprunāšana ir uzņēmuma kultūras iezīme. Diezgan izplatīts veids attālinātā vidē ir neformālie čati, kas tiek veidoti atsevišķu darbinieku starpā, neiekļaujot konkrētus uzņēmuma darbiniekus vai vadītāju.
Vadītājs nesniedz pilnu informāciju attiecībā uz uzņēmuma kopējo sniegumu. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka šāds vadītājs neuzticas saviem darbiniekiem. Zināt, kā klājas uzņēmumam, ir svarīgi visiem komandas biedriem.
Trūkst darbinieku saliedēšanas un iekšējās kultūras veicināšanas aktivitāšu, jo prioritāte ir darbs, lai gan patiesais vadītāja virzītājspēks ir nespēja sadzīvot ar sajūtu, ka darbinieki neatpelna savu algu; kā arī netiek nodrošināti atbalsta pasākumi, reaģējot uz situāciju pasaulē. Šobrīd cieš tik daudz cilvēku, ka atbalsta programmām būtu jābūt uzņēmuma prioritāšu sarakstā.
Emocionāla izlādēšanās, piemēram, kliegšana, ir norma. Taču ne vienmēr tā izpaužas aktīvā veidā - tā var būt arī ignorēšana, darbinieka izslēgšana no informācijas aprites, tā radot viņam izjūtu, ka viņš nepieder konkrētam kolektīvam.
Kā tikt galā?
Atbrīvošanās no toksiskas darba kultūras ir iespējama uzņēmumiem, kas identificē un risina disfunkcijas pamatcēloņus – visbiežāk, tie saistīti ar sliktu pārvaldību. Taču tas nenozīmē, ka darbiniekiem jāpagaida, cerot, ka viss kļūs labāk. Un tas ne vienmēr nozīmē iešanu prom. Piemēram, izglītošana par savām tiesībām, izmantojot uzņēmuma nodarbinātības politiku vai likumus, var būt pirmais solis. Otrs solis - darba tiesību pārzināšana ir viens no veidiem, kā atturēt vadītāju no pārmērīgām prasībām, piemēram, nesamērīgi garām darba stundām.
Taču realitātē biežāk nostrādā iebiedēšana vai nespēja nostāties “pret straumi”, kā tas bija arī pagājušā bloga raksta ietvaros iepazītās Nikas gadījumā: “Man nebija cerību nostāties pret darba devēju,” viņa saka. “Mūsu vadītājs bija mūsu vienīgais kontaktpunkts, un viņa attieksme bija tāda, ka mums vajadzētu būt pateicīgiem par savu darbu un algu. Galu galā es aizgāju kopā ar vairākiem citiem kolēģiem.”
Ja šobrīd darbavietu maiņa nav iespējama, var veikt pasākumus, lai padarītu sevi mazāk ievainojamu pret toksisku uzvedību.
“Robežu noteikšana starp darbu un savu privāto dzīvi ir ļoti svarīga,” saka šīs tēmas pētniece Manuela Prīsmuta. “Pētījumos ir pierādīts, ka tā var mazināt ar darbu saistīto stresu un palielināt darbinieka labklājību.” Lai gan tas var būt ļoti sarežģīti ar toksisku vadītāju, var mēģināt veikt nelielus soļus, piemēram, izslēgt tālruni pēc noteiktas vakara stundas, nelasīt e-pastu un vienkārši padarīt sevi nepieejamu. Tomēr Prīsmuta uzsver, ka šīs metodes var tikai uz laiku mazināt toksiskās vides ietekmi, nevis atrisināt problēmu pilnībā.
Lai arī kādi būtu jūsu apstākļi, ir svarīgi atcerēties, cik kaitīga var būt toksiska darba vide, neatkarīgi no tā, vai tā ir attālināta vai klātienē. Lai gan robežas, sociālais atbalsts un stresa pārvaldība var palīdzēt, iespējams, ir vērts apsvērt iespēju pārtraukt darba attiecības, ja situācija neuzlabojas.