Uzņēmumi sāk gatavoties darba ikdienas organizēšanai pēc pandēmijas. Arī Latvijā šajā sakarībā jau notiek rosība.
Kad pandēmija beigsies, un galu galā tā notiks, daudzi cilvēki būs pārdzīvojuši visdažādākās spriedzes un zaudējumus, tostarp draugu un tuvinieku zaudējumus, darbavietu zaudēšanu, pat uzņēmumu bankrotu. Lielākā daļa no mums būs izgājusi cauri milzīgai pielāgošanās pieredzei, “pārceļot” biroju uz mājām. Dažiem cilvēkiem šai laikā būs izjukušas laulības un citas attiecības, visbiežāk, pašizolēšanās un finansiālo grūtību dēļ. Kopumā pētnieki un sabiedrības veselības speciālisti lēš, ka
pandēmijas rezultātā aptuveni 10% cilvēku radīsies nopietnas psiholoģiskas problēmas,
piemēram, garastāvokļa traucējumi, trauksmes traucējumi vai posttraumatiska stresa traucējumi (PTSD) (Galatzer-Levy, Huang, & Bonanno, 2021).
Ja šķiet, ka uz Latviju tas neattiecas – gluži otrādi.
Small Business Prices izvērsuši globālu apkopojumu par trauksmainākajiem darbiniekiem 2021. gadā, un Latvija, konkrētāk, Rīga, tajā ieņem augsto 9. vietu.
Ar trauksmes sekām būs jātiek galā arī biznesa videi.
Jautājums – kā laicīgi sagatavoties, kad darbinieki atgriezīsies birojos?
Pirmkārt, visizteiktākais trauksmes veids, ar ko būs darīšana, būs sociālā trauksme – vairāk kā gads izolācijā, pamatā virtuāla komunikācija – tas viss būs atstājis zināmus nospiedumus. Pētnieki arī runā par gluži jaunu satraukumu avotu, proti, pandēmijas laikā dažiem cilvēkiem ir attīstījies “vīrusa stresa sindroms”, ko raksturo nevēlēšanās pamest savu dzīvojamo telpu, bailes no infekcijas, bailes no pieskaršanās virsmām vai priekšmetiem, ksenofobija (t.i., bailes, ka nepiederoši cilvēki (klienti, sadarbības partneri) varētu būt inficēti ar vīrusu), un ar Covid saistīti traumatiska stresa simptomi (piemēram, uzmācīgas domas un murgi) (Taylor et al., 2020).
Lai atvieglotu atgriešanos darba vidē, tai, pirmkārt, jānorit pakāpeniski un elastīgi, daļēji turpinot ļaut darboties attālināti. Jāņem vērā arī fakts, kas skar ne tikai mentālos stāvokļus, proti, daļa cilvēku ir pārcēlušies uz dzīvi ārpus centrālajām pilsētām – arī Latvijā ir novērojama šī tendence.
Otrs ieteikums ir pārrunāt ar saviem darbiniekiem, kāds darba modelis būtu viņiem drošākais un ērtākais, un ko iespējams darīt, lai palīdzētu justies labāk. Apkopojot un iespēju robežās ieviešot šīs prakses, rīkot regulāras tikšanās, lai monitorētu, kā darbinieki jūtas.
Trešais ieteikums – skaidra (par to, kā strādāsim), bet silta komunikācija, lai vienlaikus radītu sajūtu, ka darbinieks uz savu darba devēju var paļauties.
***
Taču taisnības labad jāsaka, ka ne visas ziņas ir sliktas. Pētījumi par psiholoģiskās izturības sliekšņiem (Galatzer-Levy et al., 2018) liek domāt, ka divas trešdaļas cilvēku tomēr būs noturīgi pret pandēmijas sekām, turklāt pēc normālsadalījuma principa tikpat liela daļa (kā tie, kam attīstīsies psiholoģiski traucējumi) – apmēram 10% cilvēku – kļūs emocionāli un psiholoģiski spēcīgāki nekā pirms pandēmijas.