Mēs reizēm pārāk daudz sadarbojamies. Ar šādu – drosmīgu – apgalvojumu nācis klajā Robs Kross (Rob Cross), vadošais profesors Bādsona koledžā Masačūsetsā un zinātnieks, kura centrālais uzmanības loks ir veltīts līderības tēmas izzināšanai.
Ar šo apgalvojumu Kross gan “nemētājas” tāpat vien – viņš padziļināti, vairāk nekā 20 gadus ir pētījis talantu vadību un iezīmes efektīvās organizācijās. Sadarbības pārslodzei viņš veltījis savu jaunāko grāmatu “Bez sadarbības pārslodzes”, kurā runāts par to, kā tik ļoti vērtīgas un pašsaprotamas lietas biznesa vidē reizēm var kļūt par traucēkli labsajūtai vai pat izdegšanas iemeslu. Un to atzinīgi novērtē pasaules līmenī, tostarp, arī Harvard Business Review. Bet ko tad īsti nozīmē “sadarbības pārslodze”? Vai mēs, to neapzinoties, no tās kā darbinieki iegūstam vai ciešam?
Turpinām ar piekto aspektu (pirmie četri pieejami iepriekšējā publikācijā).
#5: nepieciešamība pierādīt, ka man ir taisnība
Nepieciešamība būt par pamata informācijas avotu attiecībā uz teju visām projekta detaļām noved pie vairākām neproduktīvām darbībām. Tas dažkārt liek stundām ilgi gatavoties, piemēram, kopsapulcēm un rakņāties atskaitēs un skaitļos vai rakstīt perfektus, “ložu necaurlaidīgus” e-pasta ziņojumus – t.i., tādus, kur kolēģiem nav, ko piebilst.
Tas ne tikai bieži vien ir nevajadzīgi, tas arī neļauj citiem cilvēkiem iesaistīties, un – ja reiz nav vajadzības, kāpēc “iespringt”?
Ko jūs varat darīt: pieņemiet, ka jūs varat atbildēt arī šādi – es nezinu precīzu atbildi, bet varu to ātri noskaidrot. Atklājiet sevī drosmi uzdot jautājumus! Tas viss palielinās kolēģu uzticēšanos jums.
#6: bailes zaudēt kontroli pār projektu
Šis apstāklis bieži vien ir saistīts ar cilvēku pārliecību, ka tikai viņi ir visspējīgākie, lai labi paveiktu darbu. Pats! Visu darīšu pats! Un, ja iekšēji nevēlaties ne deleģēt, ne apvienot spēkus, jūs riskējat ar izdegšanu, jo slodze mazāka nekļūst.
Turklāt uz kontroli orientētiem cilvēkiem visbiežāk nekad nav pietiekami daudz informācijas, pietiekami skaidra procesa vai ideāla plāna. Allaž tiek ievākts pēc iespējas vairāk datu, lai veidotu pamatīgākus procesus vai noteiktu labāku stratēģiju, tā “zāģējot zaru, uz kura paši sēž”.
Ko jūs varat darīt: viss pateikts jau iepriekšējās rindkopās – mācieties apvienot spēkus ar kolēģiem un deleģēt uzdevumus. Iegūto laiku veltiet, lai nosvinētu kolēģu mazās uzvaras un piedāvātos risinājumus, un pretojieties kārdinājumam norādīt, kā jūs būtu darījuši citādi.
Tā vietā, lai koncentrētos uz to, kam ir taisnība, galvenā uzmanība tiek pievērsta virzībai pareizajā vispārējā virzienā.
#7: vajadzība, lai viss būtu padarīts
Šī vajadzība liek jums, piemēram, būt sasniedzamam 24/7 vai strādāt pie datora vēlu naktī, atbildot uz e-pastiem vai mēģinot paveikt pēdējo mazo uzdevumu, lai gan tam vairs nav ne iedvesmas, ne enerģijas.
Tas, ko varat darīt: atcerieties, ka viss nekad nebūs padarīts un tukša e-pasta iesūtne nav jūsu vienīgā prioritāte. Ļaujiet neprioritāriem darbiem vai pieprasījumiem tikt atrisinātiem mazliet vēlāk.
#8: diskomforts neskaidrību dēļ
Tas bieži parādās projekta gaitā, kad notiek neparedzēti pavērsieni. Iekšējais “neskaidrību novērsējs” mūsu prātos apgalvo, ka nenoteiktība var radīt haosu; labāk ir veikt izpēti un rīkot diskusijas, lai visas detaļas tiktu izlīdzinātas.
Bet tas var izraisīt ievērojamu pārslodzi ne tikai vadītājam, bet arī darbiniekiem, jo īpaši, ja liela daļa šo pūliņu galu galā “nonāk atkritumos”.
Tas, ko jūs varat darīt: mudiniet sevi pieņemt lēmumu, saskaroties ar neskaidrībām. Meklējiet risinājumu pēc 20 ideju apmaiņas minūtēm, kas palīdz virzīt plānu uz priekšu, nevis pavadīt trīs stundas nogurdinošās sarunās.
#9: bailes ko palaist garām
Bailes neiegūt labākos projektus, nebūt vienā komandā ar labākajiem kolēģiem un kopumā nepiekļūt labākām iespējām var kļūt par sīcošu iekšējo balsi, kas neļauj atpūsties vai veltīt laiku savām vajadzībām. Cilvēki, kurus nomāc šis trigeris, jūtas neaizsargāti bailēs palaist ko vērtīgu garām. Un tas rada nepārliecību, ko pamana arī citi, riskējot kļūt par “balto zvirbuli” uzņēmumā.
Ko jūs varat darīt: pirms ielēkt jaunā projektā, pārliecinieties, ka jūsu plānus nevada emocionāla reakcija, kuras pamatā ir bailes vai sociāls salīdzinājums. Iesaistiet savā tīklā personas ar plašākiem pienākumiem. Runājiet un stāstiet par to, kurās aktivitātēs vēlaties iesaistīties!
Publikācija veidota, izmantojot Harvard Business Review Press materiālus.