Ir digitālais laikmets, un tas pienācis tik strauji, ka daudziem uzņēmumiem bija uz to jāpāriet triecientempā. Tas nozīmē, ka mēs esam pārgājuši arī uz digitālu komunikāciju – e-pasti, zvani, video čati, “parastie” čati un tā tālāk.
Turpinām darboties pie projektiem, un, kas nav mazsvarīgi – arvien globālākā griezumā. Un komandas, ar kurām topam saistīti, kļūst arvien plašākas. Un mums ir jāturpina darbs nemainīgā kvalitātē - jākomunicē, jāuzdod viens otram uzdevumi, līdz ar to organizāciju pētnieki arvien vairāk vērš uzmanību uz komunikācijas efektivitāti arī neklātienē.
Un lūk, kādā pētījumā (kas publicēts prestižajā zinātnes žurnālā The Journal of Experimental Social Psychology) secināts, ka cilvēki, izsakot lūgumus vai aicinājumus citiem uz kādu darbību, mēdz nenovērtēt savu pārliecināšanas spēju spēku un pārvērtēt e-pastu ietekmi. Eksperimentā 45 dalībniekiem tika uzdots palūgt 10 svešiniekiem pabeigt aptauju. Puse dalībnieku šo lūgumu izteica e-pasta saziņā, bet puse - klātienē. Dalībnieki, kas izmantoja e-pastu, bija tikpat pārliecināti par savu pieprasījumu efektivitāti kā tie, kuri lūdza svešiniekiem aizpildīt aptauju klātienē, un tomēr izrādījās –
klātienes komunikācijai bija 34 reizes efektīvāks rezultāts, salīdzinot ar ziņu e-pastā.
Neraugoties uz e-pasta iespējām sasniegt mērķi – pat pilnīgu svešinieku -, personīgi izteikts jautājums vai lūgums ir ievērojami efektīvāka pieeja. Ko īsti nozīmē 34 reizes efektīvāk? Tas nozīmē, ka jums ir jālūdz seši cilvēki personīgi uz kādu darbību, lai rezultāts būtu vienāds ar 200 izsūtītiem e-pastiem. Tomēr vairums cilvēku domā, ka tieši e-pasta pieprasījums strādā efektīvāk.
Kāpēc uzskatām, ka e-pasts ir vienlīdz efektīvs rīks, ja reiz pētījums iezīmē tik krasas atšķirības?
Izrādās, ka cilvēki ir tik ļoti pārliecināti par rakstisku ziņu leģitimitāti, nosūtot savus e-pasta ziņojumus, ka, noenkurojušies ar šo pārliecību, viņi nespēj “iekāpt otra kurpēs”, proti, iedomāties, ko redz viņu e-pasta ziņu saņēmēji: neuzticamu e-pasta ziņojumu ar lūgumu noklikšķināt uz aizdomīgas saites.
Biznesa vidē tieša komunikācija ne vien stiprina uzņēmuma kultūru un savstarpējas attiecības kolēģu lokā. Organizāciju pētnieki, pamatojoties šajā un līdzīgos pētījumos, uzsver - ir vērts ņemt vērā, ka jūs varētu būt efektīvāks komunikators, veicot personiskas sarunas. Bieži vien ir ērtāk un ātrāk izmantot ar saziņu e-pastos un čatos, tomēr personisks lūgums teju vienmēr strādās labāk.
Šobrīd, laikā, kad tieša komunikācija ir mazāk iespējama, tās tuvākā forma ir video zvani ar ieslēgtu kameru – īpaši, ja jūs vēlaties nodot komandai uzdevumus vai izteikt mazāk formālus lūgumus.
Publikācija sagatavota, izmantojot hbr.org materiālus.