Pastāv teorija, ka sievietes ir mazāk konkurētspējīgas kā vīrieši. Statistiķi teic, ka tā nav vis teorija, bet datos balstīts un skaidrojams fakts Būsim godīgi – indikācijas, ka tā ir, piemīt arī mūsu vietējai biznesa videi. Pati teorija radusies tamdēļ, ka pētnieki organizācijās gadu desmitiem pēta iemeslus pastāvīgajai sieviešu un vīriešu darba samaksas starpībai, nespējot tai rast vienotu atbildi, un daži no atklājumiem ir patiesi norādījuši, ka sievietes daudz retāk sevi apraksta kā “uz sacensību orientētas”. Bet vai ar to pietiek, lai varētu apgalvot, ka sievietēm, visticamāk, konkurēšanas vēlme "nav asinīs"?
Ja mēs gribētu atbildēt uz šo jautājumu ar "jā", mēs varētu argumentēt ar to, ka, piemēram, 2019. gadā Harvard Business Review bija lasāms, ka starp MBA grādu ieguvušiem profesionāļiem deviņus gadus pēc studiju absolvēšanas paaugstinājumu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir 76(!) procenti.
Vēl mēs varētu norādīt, ka, neapstrīdami, arī samaksas starpība ir fakts -
2021. gadā sieviete vidēji nopelnīja 82 centus pret katru vīrieša nopelnīto dolāru, kas nozīmē, ka sievietēm līdzvērtīgās pozīcijās jāstrādā gandrīz trīs mēnešus papildus, lai saņemtu tādu pašu darba samaksu. Citiem vārdiem sakot, vidēji sievietei tiek maksāts par 18% mazāk nekā vīrietim ar tādu pašu kvalifikāciju.
Kāpēc? Viena teorija, kas pazīstama kā “cilvēkkapitāla skaidrojums” – tajā pieņemts, ka pastāv dzimumu atšķirības noteiktās profesijās nepieciešamās prasmēs, kas likumsakarīgi noved pie tā, ka sievietes saņem mazāku algu. Vēl viena teorija, iespējams, visplašāk aplūkotā, ir dzimumu diskriminācija. Tāpat biežs pieņēmums - sievietes ir mazāk konkurētspējīgas un vēlas uzņemties mazāku risku nekā vīrieši.
Tomēr vai tiešām sievietes neprot vai nevēlas konkurēt? Izrādās – viss ne tuvu nav tik vienkārši.
Pirmkārt, pētījumā, kas šogad izveikts Arizonā, atklāts, ka sievietes, kam piemīt vadītājiem raksturīgs personības iezīmju “komplekts”, labprāt iesaistās līdzvērtīgās profesionālās sacensībās kā vīrieši (pētījums publicēts Nacionālās Zinātņu akadēmijas žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences). Tā galvenā autore, ekonomikas profesore Mērija Rigdone (Mary L. Rigdon) desmitgdes veltījusi pētījumiem par to, kā tirgus struktūra, iegūtā informācija un dažādi sociāli ekonomiski stimuli ietekmē darba produktivitāti. Viņas darbs pēdējo 20 gadu laikā ir aptvēris jautājumus par uzticēšanos, savstarpīguma principiem, konkurenci, altruismu, krāpšanos darba vietās un daudz ko citu, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu atšķirībām, jo īpaši sieviešu un vīriešu algu atšķirībām.
Otrkārt, pirmie divi rakstā minētie argumenti nespēj sniegt skaidrojumu kādam citam faktam, proti – ar pieaugošu tendenci sievietes nu jau sastāda aptuveni 8% no “Fortune 500” TOP vadītājiem. Lai gan šis skaitlis kopumā ir zems, tas ir rekordaugsts salīdzinājumā ar ikvienu citu gadu, un tas turpina augt.
Rigdone nolēma izvērst pētījumu, lai kaut cik mēģinātu "izgaismot" vēlmes konkurēt apakšmotivatorus, kura noslēgumā secināja, ka vīriešiem sacensības elements pats par sevi ir motivējošs, un vēlme pēc gandarījuma caur tieši savstarpēju sacenšanos/ mērošanos spēkiem rosina meklēt daudz plašākas iespējas, kā to gūt, taču sievietes vairāk tiecas sortēt, kur ir vērts iesaistīties un kur ne, turklāt šai gadījumā motivējošais aspekts ir tieši vide – lielāka vēlme iesaistīties tādās sacensībās, kur iespējamā uzvara varētu sniegt labumu vēl kādam un sagādāt pēc iespējas mazāk rūgtu brīžu “zaudētājiem” – piemēram, biznesa vidē tas varētu būt sociāli atbildīgs uzņēmums.
“Sievietes varētu vairāk piesaistīt tādiem vadošiem amatiem, kur ir šis sociālais komponents, kura, visticamāk, nav tradicionālākos, uz hierarhiju balstītos uzņēmumos,” norāda pētniece.
Protams, ka pētniekiem vēl ir daudz darba, lai šo tēmu pilnībā izgaismotu, tomēr viens ir skaidrs - šī tēma nav tik "melnbalta", kā esam ieraduši domāt.
Publikācija sagatavota, izmantojot šī pētījuma datus un atziņas: Alessandra Cassar, Mary L. Rigdon. Prosocial option increases women’s entry into competition. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2021; 118 (45).