Jauns gads, jauns darbs?

Gadumijai tuvojoties, atskatījāmies uz aizvadīto gadu un kalām plānus jaunajam, 2023. Daudzi noformulēja jaunas apņemšanās. Saskaņā ar aptauju, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Jaungadā apņemas aktīvāk sportot un kustēties. Citas pasaulē populāras Jaungada apņemšanās ietver svara zaudēšanu, smēķēšanas atmešanu, naudas ietaupīšanu/iekrāšanu, paaugstinājuma iegūšanu, algas pielikuma saņemšanu, un citas.

Laura Rozenbauma - SIA Eiro Personāls atlases projektu vadītāja, Iegūta personāla speciālista kvalifikācija.

Nupat esam iesoļojuši februārī un līdz ar to jau “pārdzīvojuši” 19. janvāri, kas dažādos avotos[3] minēts kā ticamākais datums, kad atteiksimies no savas pozitīvās šī gada apņemšanās. Tik daudzi 1. janvārī it kā “sāk jaunu dzīvi”, ka izvirzīt jebkādus jaunus mērķus šajā laikā ir kļuvis par tradīciju. Taču, ja trūkst emocionālās sasaistes pašam ar savu mērķi, noturēt apņemšanos būs grūti[4].

Labā ziņa tiem, kuru plānos ietilpa mērķi saistībā ar jauna darba atrašanu, vai varbūt par to aizdomājies, bet konkrēts mērķis vēl netika nosprausts – aptaujas apliecina, ka janvāris un februāris ir labākais laiks, kad meklēt jaunas darba iespējas[5]. Šajā laikā uzņēmumi ir nosprauduši savus mērķus jaunajam darbības gadam, un to sasniegšanai nereti nepieciešami papildspēki jaunu kolēģu formā.

Tātad, esi nonācis līdz iecerei mainīt darbu. Ar ko sākt?

Es zinu, ko vēlos – atliek tikai darīt

Pašreizējā nodarbošanās nav sirdij tuva, bet Tev ir zināms, kas ir tas, ko vēlies darīt. Uz pozitīvās nots – šī apziņa un izpratne par savām vēlmēm un potenciālu jau ir puse no izdošanās. Tomēr jauna nodarbošanās nozīmē lielas pārmaiņas, un, ideālā variantā, tām ir jāsagatavojas. Sagatavošanās var ietvert:

-         uzkrājumu veidošanu, lai būtu drošības spilvens laika posmam, kas tiks aizvadīts jauna darba meklējumos;

-         nosacījumu un kārtības izpēti, lai pieteiktos bezdarbnieka pabalstam, papildu atbalstam šajā laika posmā starp darbiem;

-         un, protams, tirgus izpēti – vai šobrīd ir vairākas vakances, kuras atbilst tam, ko Tu vēlies darīt un ko jaunā darbavieta Tev varētu piedāvāt atlīdzībā par Tavu ieguldīto darbu? Un – vai Tava izglītība, pieredze un prasmes atbilst tam, ko interesējošie darba devēji meklē?

Ja trūkst nepieciešamo prasmju, lai nokļūtu tur, kur Tu vēlies būt, tad laiku starp darbiem vērts izmantot jaunu prasmju apgūšanai vai esošo pieslīpēšanai. Apmācību nozare sniedz plašu piedāvājumu, nereti iespējams izmantot arī bezmaksas kursus. Savukārt, ja nepieciešamās zināšanas un prasmes ir, taču trūkst pieredzes konkrētā jomā – izskati iespēju iziet praksi. Šobrīd darba tirgū aktualizējušies prakses piedāvājumi, taču tipiski tie nav apmaksāti, vai piedāvā nelielu stipendiju. Tādēļ, jau atkal: ir būtiski, lai Tev ir savs drošības spilvens. Taču prakse ir lielisks veids, kā sev pašam iedot iespēju mācīties, darot. Un kas zina – labs sniegums prakses laikā var rezultēties darba piedāvājumā!

Viss ir – bet trūkst drosmes pieteikties vakancēm un piedalīties intervijās

Šo savu paziņu lokā dzirdu ļoti bieži. Cilvēkiem ir gan vajadzīgā pieredze, gan prasmes, bet viņi baidās pieteikties jaunām darba iespējām, jo:

-         nav izveidots ideālais CV;

-         neatbilst daļai sludinājumā norādīto prasību;

-         doma par to, ka pēc ilgāka laika būs jādodas uz interviju, jau pati par sevi rada satraukumu, u.c.

Šo iemeslu pamatā visbiežāk ir bailes no atteikuma. Tagad mēģināšu ieskicēt situāciju no atlases speciālistu jeb rekrūteru puses. Mēs esam tilts starp darba devēja vīziju un reālo darba tirgu. Ne vienmēr visas sludinājumā norādītās prasības ir obligātas. Sludinājums apraksta ideālo kandidātu, kāda ir viņa/-as pieredze un prasmes. Tomēr mēs dzīvojam reālā pasaulē un reizēm ir nepieciešams rast kompromisu starp vēlmēm un iespējām. Varbūt Tu nepārzini vienu programmu, bet kādu citu, kas ir līdzīga? Tādā gadījumā neaplaupi pats sevi, nepiesakoties šim darbam, kuru vēlies, kuram esi par 95% atbilstošs. Uzticies sev un uzmanīgi pārlasi amata prasības vēlreiz. Kas šajā amatā ir obligāts – un kas vēlams? Varbūt to, kas pietrūkst, Tu vari kompensēt ar ko citu, ko uzņēmums iegūs, izvēloties tieši Tevi? Iespējams, ka Tu esi daudz atbilstošāks, kā sākumā šķita. Savukārt bailes no intervijām var “ārstēt”, tikai tajās piedaloties. Intervijas struktūras ziņā patiesībā ir ļoti līdzīgas, un jautājumi ir tipiski, līdz ar to – tiem iespējams sagatavoties. Vēl labāk – noorganizē izmēģinājuma interviju. Varbūt tuvākajā lokā ir kāds ar intervēšanas pieredzi. Nebaidies lūgt atbalstu un izmēģināt interviju kopā. Tas palīdzēs mazināt nedrošību pirms īstās intervijas.

Man ir nepieciešamas pārmaiņas, bet virziens nav skaidrs

Esošais darbs vairs nesniedz piepildījuma un gandarījuma izjūtas, un Tev ir skaidrs, ka ilgi tā nevar turpināt. Taču Tu nezini, kas ir tas, ko citu Tu varētu darīt, kur slēpjas Tavs potenciāls.  Mierinājumam – daudz cilvēku baidās no sevis izzināšanas. “Vairāk nekā no visām citām zināšanām mēs baidāmies no zināšanām par sevi, no zināšanām, kas varētu transformēt mūsu personisko drošības izjūtu un imidžu…” (Maslow, 2019)[6]. Ko es šādā situācijā ieteiktu darīt:

1.      Ir milzum daudz tiešsaistes, bezmaksas testu, ar kuru palīdzību vari gūt ieskatu par to, kādas ir Tavas izteiktākās īpašības. Kas ir tās lietas, kas Tev padodas viegli, un kas sagādā izaicinājumus. Viens no tādiem ir pozitīvajā psiholoģijā balstītais “VIA Character Strengths Survey” (pieejams: https://www.viacharacter.org/), kas palīdz noteikt savas stiprās puses. Analizējot rezultātus, padomā: kādās profesijās būtu noderīgas Tavas superspējas? Varbūt Tu jau šobrīd strādā atbilstošā profesijā un nepieciešama tikai vides maiņa? Dod sev laiku apdomāt, un noformulē savu nākamo soli, kas būtu jādara, lai nonāktu līdz laimīgākai darba dzīvei.

2.      Reizēm ir grūti paskatīties uz savu situāciju no malas, esot situācijā iekšā. Darbs dzen darbu, un nav laika, kad apstāties un padomāt. Vienas receptes, ko šādā situācijā darīt, nav. Ja ir iespēja paņemt brīvdienu vai atvaļinājumu, lieliski. Bet var sākt ar mazumiņu – pastaiga, esot mērķtiecīgi apzinātam, uzdodot sev svarīgos jautājumus par to, kā jūties pašlaik, ko vēlies nākotnē, var palīdzēt jau šodien. Atbildes varbūt nenāks uzreiz, bet tās noteikti nenāks, ja neuzdosim jautājumus un neļausimies pārdomām. Ar īsto jautājumu uzdošanu un perspektīvas saredzēšanu var palīdzēt arī karjeras koučs vai konsultants. Tomēr rīcība ir tikai Tavā paša ziņā.

Rezumējot, atkarībā no Tava mērķa un esošās situācijas, rīcības taktika ar darba/nodarbošanās maiņu var būt dažāda. Atceries, ka īstais brīdis pārmaiņām ir tad, kad Tu pieņem lēmumu, ka ir īstais brīdis. Novēlu mērķtiecību un neatlaidību savus mērķus īstenot.